Dzīve lietās, kas paliek
Cilvēka mūžs ir salīdzinoši īss, lai paveiktu visu iecerēto, jo cilvēka vecums iejaucas radīšanas procesā (vismaz ar mani tā noticis) un lielie darbi paliek pagātnei. Laika gaitā radušies dažādu materiālu uzkrājumi, nevajadzīgas lietas, kas ierosināja tās pielietot, pārveidot un izmantot, tā atbrīvojoties no visa liekā un nevajadzīgā. Darbojoties ar visām šīm lietiņām, man par pārsteigumu, šī rotaļāšanās uz galda tā savaldzināja, ka darbu daudzums radās kā pienesums izstādei un izstādes nosaukums radās dabīgi un atbilstoši – Vecums rotaļājas.