Rīgas estētika
Tie, kuri mīl Rīgu, pazīst arī Aleksandru Čaku un viņa galvaspilsētu: “Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam.” Gleznā atveidotais indivīds ir liriskais varonis no A. Čaka dzejas, ar kuru daļēji identificējos arī es pats. Esmu uzaudzis Mežaparkā, bet pēdējos gados jūtu piederību tieši Rīgas centram. Šeit kūsā dzīvība, sabiedrība, dinamiskā dzīve sniedz iespējas pašrealizācijai. Mani kā mākslinieku uzrunā pilsētas estētika – mazliet nobružāta, bet ar savu vēsturi un raksturu... piemēram, neveiklo bruģi, kurš ir nefunkcionāls, bet pievilcīgs. Gleznā attēlotais varonis atrodas uz sava dzīves ceļa ar konkrētu sākumu un beigām, ko esmu attēlojis kā posmu starp divām pieturām uz Krišjāņa Barona ielas. “Vakars. Es grauzu ielas / Un skumu. / Spuldzes bija pilnas / Ar dzeltenu saldējumu.” Tā raksta A. Čaks, kura Rīga kopš tiem laikiem ir mainījusies, bet kurai jūtos tikpat piederīgs – tiesa, citā laikmetā.
Vērtību pievienoja: Dāvis Ozols, mākslinieks, Simtgades loterijas dizaina "Pietura" autors
Dzīvība visapkārt
Neskartā daba Latvijā
Tilti pār Daugavu
Latvijas pļava un tās augu daudzveidība
20. gs Latvijas sieviete
Baltijas jūra
Sieviete kā mākslas darbs
Vēsturiskā mantojuma apzināšana un glabāšana
Latvijas daba
Draugi
Latvija ir gaiša un sirsnīga vieta Zemes virsū
Bērni, mazbērni, mazmazbērni
Tēlaina domāšana
Latvijas ainava
Tautas deja
Maize
Sēnes
Četri gadalaiki
Hokejisti
"Tilts uz nekurieni" nepabeigtajai Tukuma-Kuldīgas dzelceļa līnijai
Latviešu mūzika
Izglābts purva bruņurupucis
Jūras krasts
Latvijas cilvēki
Zelta rudens
Ģimene
Valoda
Šprotes eļļā
Sportisti un sporta līdzjutēji
Aizsargājamie mežu biotopi
Latvieši
Purva valdzinājums: ogas
Kā smaržo gaiss Latvijā
Kliņģeris
Bērni
Vēsturiskais mantojums
Latvieša emocijas
Īvandes ūdenskritums
Dziedāšana
Preses brīvība
Avotu ūdens
Zeme
Kronis saulgriežos
Radošums
Latvijas priežu sili
Patiesie cilvēki