"Tilts uz nekurieni" nepabeigtajai Tukuma-Kuldīgas dzelceļa līnijai
Lūkojoties pa savu māju logu, es reizēm domāju, kā būtu, ja šī grandiozā celtne – nepabeigtais Tukuma – Kuldīgas dzelzceļa tilts pāri Abavai būtu pabeigts.. Kā tad dzīve izvērstos mūsu mazajā miestiņā? Īsi pirms Otrā pasaules kara bija uzsākta vērienīgā Tukuma – Kuldīgas dzelzceļa būvniecība. Lai šī līnija varētu veiksmīgi īstenoties, bija nepieciešams tilts pāri Abavai. Tā garums 55 metri, datēts ar 1940. gadu, inženieris. P. Pāvulāns. Mūsu pusē runā, ka tad, kad tilts bijis projektēts, apkārtējo zemju īpašnieki sūtījuši lūgumrakstus un devuši kukuļus, lai topošā dzelzceļa stiga ietu pa kaimiņu zemi. Nolēma rakt tuneli cauri baznīckalnam, lai mazāk skartu īpašumus. Saskaņā ar galīgo projektu tilts pāri Abavai sanācis zemas pļavas vidū. Dzelzceļa būvi pārtrauca karš , un tilts palika pļavas vidū. Vācu vara to mēģināja pabeigt 1940. gados, taču neizdevās. 2008. gadā “Tilts uz nekurieni” iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā “Neparastais kultūras mantojums”. No tā laika tiltam ir šis nosaukums. Vietējie to dēvē par Betiķi, tā ir iecienīta vieta vietējo jauniešu vidū. Fotografēšana ir mana sirdslieta, un šis tilts ir kā mākslas objekts – skaists jebkurā gadalaikā. Gadu desmitiem ejot, “Tilts uz nekurieni” ir ieguvis cilvēku ievērību un savu statusu mūsu valsts kultūrā. Tas ir pelnījis būt par vienu no Latvijas simtgades objektiem.
Vērtību pievienoja: Airina Novikova, fotogrāfe-amatiere, Tukuma novads
Mazie svētki
Ērglis
Baravikas
Latvijas pļavas
Darba tikums
Vakara gaisma mežā
Tautas radošums
Ieelpa bērnībā
Kāposta spēks
Saulaina diena
Latvijas bagātības
Mājas sirds
Latvijas daba
Spēka vieta
Līvu uguns spēks
Ķiršu koki
Piektais gadalaiks
Māla trauki
Mēness spēks
Kāpas
Bērnības atmiņas
Latvieša darba tikums
Darbs
Dzīves ritums
Paaudžu mantojums
Ideja
Dziesmu svētki
Brīvība
Mazpilsētas rāmais šarms
Iekšējā Latvijas sajūta
Saskatīt skaistumu ikdienišķās lietās
Radinieki
Nomoda sapņi
Izliekos, ka NEKO neredzu. Dzīvoju tālāk
Vietas sentiments
Torņakalns
Latvijas viensētas
Mēs visi esam mijiedarbībā
Tehnoloģijas mainās, bet zināšanas paliek
Ābeļziedu skaistums
Saules simbols
Latvijas sētas lepnums
Vecpilsēta
Ūdens
Zemes daudzslāņainā dabas bagātība
Latvijas daba
Latvijas cilvēki
Aizejoša laikmeta liecinieks
Gaismas dziedinošais pieskāriens
Graudi
Jūras krasts
Saglabāšana
Ūdensrozes
Radošais spēks kā brīnums
Latvijas senvēsture
Daba, vide
Dabas bagātība – meža ogas
Saulgriežu un Jāņu svinēšana
Daba
Mežs
Skatīt pasauli niansēs
Ceļš uz mājām
Latvijas daba un tautas garīgās vērtības
Vasara
Latviešu tautas pasakas
Dzīvība visapkārt
Rīgas estētika
Neskartā daba Latvijā
Tilti pār Daugavu
Latvijas pļava un tās augu daudzveidība
20. gs Latvijas sieviete
Baltijas jūra
Sieviete kā mākslas darbs
Vēsturiskā mantojuma apzināšana un glabāšana
Latvijas daba
Draugi
Latvija ir gaiša un sirsnīga vieta Zemes virsū
Bērni, mazbērni, mazmazbērni
Tēlaina domāšana
Latvijas ainava
Tautas deja
Maize
Sēnes
Četri gadalaiki
Hokejisti
Latviešu mūzika
Izglābts purva bruņurupucis
Jūras krasts
Latvijas cilvēki
Zelta rudens
Ģimene
Valoda
Šprotes eļļā
Sportisti un sporta līdzjutēji
Aizsargājamie mežu biotopi
Latvieši
Purva valdzinājums: ogas
Kā smaržo gaiss Latvijā
Kliņģeris
Bērni
Vēsturiskais mantojums
Latvieša emocijas
Īvandes ūdenskritums
Dziedāšana
Preses brīvība
Avotu ūdens
Zeme
Kronis saulgriežos
Radošums
Latvijas priežu sili
Patiesie cilvēki