Tautas deja
Tautas deja latviešiem ir piederības un pašapziņas simbols. Tā gājusi cauri gadu simtiem un bija svarīga nācijas apziņas veidošanā. Tautas deja palīdzēja turēt taisnu muguru, staltu stāju un lepni paceltu galvu. Citkārt tik noslēgtajiem viensētniekiem latviešiem tautas deja kalpojusi arī kopības sajūtas radīšanai. Latvieši dejojuši gan sadzīvē, gan gadskārtu svētkos un godos, deja palīdzējusi nosargāt piederības izjūtu tautai laikos, kad tā tika apspiesta. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā bieži vien dažādi folkloras sarīkojumi ar dejošanu notika spontāni Doma laukumā uz bruģa, citreiz pat pie Brīvības pieminekļa. Arī šodien tautas deja kalpo kā iespēja mūsdienu latvietim izrauties no darbīgās ikdienas rutīnas, tāpēc nebrīnies – tautas deju dejotāji ir gan starp lielu organizāciju vadītājiem un start-up uzņēmējiem, gan ierēdņiem un modes blogeriem!
Attēlā vērtības iesniedzēja Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone Rucavas tautastērpā, deju kolektīva Raksti 10 gadu jubilejas koncertā. Foto: E.Biters.
Vērtību pievienoja: Gunta Jēkabsone, "Circle K Latvia" izpilddirektore
Dzīvība visapkārt
Rīgas estētika
Neskartā daba Latvijā
Tilti pār Daugavu
Latvijas pļava un tās augu daudzveidība
20. gs Latvijas sieviete
Baltijas jūra
Sieviete kā mākslas darbs
Vēsturiskā mantojuma apzināšana un glabāšana
Latvijas daba
Draugi
Latvija ir gaiša un sirsnīga vieta Zemes virsū
Bērni, mazbērni, mazmazbērni
Tēlaina domāšana
Latvijas ainava
Maize
Sēnes
Četri gadalaiki
Hokejisti
"Tilts uz nekurieni" nepabeigtajai Tukuma-Kuldīgas dzelceļa līnijai
Latviešu mūzika
Izglābts purva bruņurupucis
Jūras krasts
Latvijas cilvēki
Zelta rudens
Ģimene
Valoda
Šprotes eļļā
Sportisti un sporta līdzjutēji
Aizsargājamie mežu biotopi
Latvieši
Purva valdzinājums: ogas
Kā smaržo gaiss Latvijā
Kliņģeris
Bērni
Vēsturiskais mantojums
Latvieša emocijas
Īvandes ūdenskritums
Dziedāšana
Preses brīvība
Avotu ūdens
Zeme
Kronis saulgriežos
Radošums
Latvijas priežu sili
Patiesie cilvēki