Latviešu tautas pasakas

Bērnībā mēs ar vectēvu vienmēr gājām uz mežu pēc eglītes. Mums tur bija taka, ko saucām par “vecātēva taku”. Ilustrācija tapa, atceroties bērnības sajūtas un iedvesmojoties no latviešu tautas dziesmām, kuras man vienmēr paticis lasīt – gan iedvesmai, gan labam garastāvoklim. Visi tie zvēriņi ir pazīstami un mīļi no pasakām un tautas dziesmām – peles, putni, vāveres. Laukos tie dzīvoja mums visapkārt. Putni nāca uz barotavu ēst, bet es sēdēju pie loga un viņus zīmēju. Vilciņš ar nosaulšām kājām – man pašai bērnībā ļoti sala, tāpēc visi zvēriņi ir apģērbti un zem seģenēm. No vilkiem man arī bija bail, bet, to zīmējot, it kā atbrīvojies no bailēm. Man kopš bērnības paticis ilustrēt ziemu – sēdēju siltumā un zīmēju. Žilbinošs sniegs, aukstums, vakara saule, mēnestiņš čigāniņš pie debesīm – tā ir mana bērnības sajūta.

• Dalies
• 
• 
•