Spēja pamanīt savdabīgo

Būt veselam kā vienībai. Mani pie jēgpilnas dzīves tur vērotāja dzinulis. Spēja ieraudzīt, apstāties, novērot. Tas nozīmē, ka tā mana dzirkstele ir dzīva. Es skrienu uz vilcienu, kas mani ved starp divām pilsētām, es esmu ieslēgta būrī ar sevi uz vairākām stundām. Es redzu, kā garām skrienošajā mežā atspīd vilciena otras puses logi. Tas saplūdušajās eglēs ienes jaunu nozīmi. Tas izskatās tēlaini, to vajag gleznot. Esmu gandarīta, ka ieskatījos un to pamanīju. Tas nozīmē, ka notiek kustība un iešana uz priekšu, es attīstos un pilnveidojos. Vilciens, kas dodas uz priekšu kā vēziens, un vilciens, kas ved mani turp. Man vērtība ir saskatīt ikdienas rutīnā savdabīgo. Es esmu veselums.

• Dalies
• 
• 
•